Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbu izstāde „Pacieties”

 

No 2012. gada 9. februāra līdz 18. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) bija skatāma mākslinieku Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbu izstāde „Pacieties”. Izstāde sniedza skatītājiem iespēju vērienīgā formātā iepazīt vienu no Latvijas laikmetīgās mākslas šībrīža zīmīgākajām parādībām – mākslinieces Sarmītes Māliņas un fotogrāfa Kristapa Kalna radošo sadarbību, vienlaikus reprezentējot vizuālās mākslas procesa pēdējās dekādes būtisku sastāvdaļu.

Abi mākslinieki šo ekspozīciju raksturoja kā ceļu uz zināmā atzīšanu. „Pārlaicīgā un ikdienišķā nepārtraukti satraucošas un nomierinošas mijiedarbības un līdzāspastāvēšanas apzināšanās. Tieksme pēc absolūtā miera un ideālās dzīves. Gremdēšanās pieredzē, kur zīmīga loma ne tikai pieaugušā pasaule reliktiem, bet arī bērnības košajai ikonogrāfijai. Tās galvenie tēli var būt jasmīnu krūma smarža, kaķēna ņaudēšana un uzticamā rotaļlieta. Ceļš uz mājām un koks tā līkumā kā zīme, norāde par drīzu mērķa sasniegšanu. Šie fragmenti, „dzīvās bildes” ir kaleidoskopa detaļas, kuru kopums rada atmiņu un zināšanu krāsaino pilnību. Katra individuālo „Balto grāmatu”.” Gluži kā visi mākslinieku dueta radītie darbi, arī izstādi „Pacieties” caurvija jutekliski trausls stāsts, kura sižetiskā vadlīnija saprotama un nolasāma ikvienam pasaules iedzīvotājam. Jo, kā ne reizi vien teikuši viņi paši: „Vispersonīgākie stāsti patiesībā ir universāli”.

Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns ir viena no profesionāli un emocionāli spēcīgākajām autoru grupām, kas Latvijas mākslas ainā aktīvi darbojas pēdējā desmitgadē. Viņu radītajiem objektiem un instalācijām raksturīgs vērienīgums, idejiskā un sensitīvā daudzietilpība, izteiktas alkas pēc formālās perfekcijas. Abos autoros dziļi iesēdies pētnieka gēns, kas rosina izzināt ne tikai savu, bet arī skatītāju emociju un zināšanu pasauli, liekot pēdējiem sastapties ar hrestomātiskiem tēliem un parādībām neordinārās situācijās.

Mākslinieku radītie objekti un vides instalācijas saņēmuši ekspertu atzinību, tai skaitā 2008. gadā abu kopdarbs „Mīlestība nekad nebeidzas” tika izvirzīts nozīmīgākajai mākslas balvai Latvijā – Purvīša balvai.

Izstādes kuratore: mākslas kritiķe Daiga Rudzāte

Izstādi atbalstīja SIA „Alfor”

 

 

Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennāles 54. Starptautiskajā mākslas izstādē

Kristaps Ģelzis: MĀKSLĪGAIS MIERS (Laikmetīgā ainava)

 

Venēcijas 54. starptautiskajā mākslas izstādē Latvija tika pārstāvēta ar ekspozīciju „Mākslīgais miers“, reprezentējot vienu no Latvijas aktuālās mākslas ainas unikālākajām un savdabīgākajām parādībām – mākslinieka Kristapa Ģelža daiļradi, kas uzskatāma par Latvijas laikmetīgās mākslas vēstures hrestomātijas spilgtu sastāvdaļu.

“Ekspozīcija „Mākslīgais miers“ atrodas uz robežšķirtnes starp monumentālo glezniecību un konceptuālismu un ir piederīga kā vienai, tā otrai no šīm jomām. Darbi radīti akvareļglezniecības tehnikā, izmantojot luminiscējošās akrila krāsas uz ūdens bāzes. Projekta idejas pamatā ir krāsas, gaismas, iztēles un emociju mijiedarbība. Izstādes centrs ir lielformāta akvareļu cikls „Laikmetīgā ainava“. Šie gleznojumi, atspoguļojot dienas spilgtākos pārmaiņu posmus, vēsta par mūsdienu cilvēka attiecībām ar pasauli. Milzīgie, pulsējošie krāsu lauki kondensē mākslinieka emocijas, kuras skatītājam jāattīsta tālāk. Apmeklētāju silueti kļūst par mākslas darba sastāvdaļu, par interaktīviem tēliem, kuri iedzīvina stāsta interpretāciju. „Mākslīgā miera“ kontekstā īpaša nozīme ir apgaismojumam – fluoriscences spuldzēm jeb tā dēvētajām „zilajām gaismām“ – instrumentam, kas palīdz skatienam nokļūt visdziļākajos gleznas plaknes slāņos. Gaisma kļūst par savdabīgu emocionālu saistvielu starp apmeklētājiem un mākslas darbu un palīdz izcelt gleznojumu formālās kvalitātes, paverot krāsas telpas biezumu un bezgalību,” stāsta izstādes kuratore Daiga Rudzāte.

Kristapa Ģelža mākslas darbu pamatā ir konceptuāla ideja, kura tiek realizēta atbilstošā materiālā – uz plaknes, telpiski vai plastiski, izmantojot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas un medijus. Viņam piemīt spēja jutīgi pārvaldīt lokālās vides simboliskos elementus un tos meistarīgi interpretēt savos darbos, kā arī drosme atklāti ironizēt par aktualitātēm sabiedrībā.

Latvijas ekspozīcija Venēcijas 54. Starptautiskajā mākslas izstādē tapusi ar SIA „Alfor“ atbalstu.

 

 

Purvīša balva

 

Purvīša balva tika iedibināta 2008. gada sākumā ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību.

Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu. Par balvas laureātu kļūs viens no ekspertu darba grupas izvirzītajiem kandidātiem, kurš saņems augstāko starptutiskas žūrijas novērtējumu. Balvas apjoms ir 20.000,- LVL (ieskaitot nodokļus). Tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

No 2011. gada 1. janvāra darbu ir sākusi jauna ekspertu darba grupa 7 cilvēku sastāvā. Ekspertu darba grupā darbojas LNMM Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš, mākslas kritiķis Jānis Borgs, Laikmētīgā mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas zinātniece, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava.

Neatkarīgu ekspertu darba grupa divu gadu periodā izvērtē notikumus vizuālajā mākslā, reizi ceturksnī izvirzot nominatus balvai, un izvērtēšanas perioda beigās, izvērtējot visus nominantus, izvirza balvai astoņus kandidātus, kuru veikums būs aplūkojams kopējā izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” 2013. gada februārī un martā. Žūrijas locekļu uzdevums būs izvērtēt astoņu fināla kandidātu radošo veikumu un nosaukt Purvīša balvas laureātu. Žūrija lēmumu par laureātu pieņem slēgtā sēdē pēc diskusijām atklātā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu.

Pirmo Purvīša balvu 2009.gada 11.februārī saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”, otro Purvīša balvu 2011.gada 18.februārī saņēma Kristaps Ģelzis par par personālizstādi “Varbūt”.

Projektu atbalsta SIA Alfor