Agris savu spēku un varēšanu ir pierādījis neskaitāmos pasākumos. Viņš savas karjeras laikā startējis Latvijas spēkavīru čempionātā, Spēkavīru Čempionu līgā, Fortissimus, The World’s Strongest Man un daudzos citos turnīros. Agra Kazeļņika vārds ir ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā. Ne par velti mēs varam teikt: ”Spēcīgākais latviešu vīrs”.

Brīvdiena un treniņš! Vai tik sporta zālē nepaiet visa nedēļa?
Visa nedēļa ir pakārtota treniņiem. Sākot ar pirmdienu un beidzot ar svētdienu. Trenējos pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās.

Es zinu, ka Jūs arī strādājat. Darbs, treniņi. Vai atvēlat laiku arī atpūtai un izklaidei?
Tieši tādēļ sestdienas man ir brīvas, jo ir vajadzīgas brīvdienas, atpūta un izklaide. Man patīk hokejs. Sekoju līdzi visām aktualitātēm. Taču, ja tajā laikā ir ieplānots treniņš, tad tam arī tiek dota priekšroka. Man ir svarīgi labi justies. No tā ir atkarīgs arī rezultāts. Ja diena ir labi pagājusi, nav nekādu problēmu, strīdu un arī mājās viss kārtībā, tad rezultātam neizpalikt. Tas ir un būs labs!

Jāsecina, ka esat ļoti emocionāls cilvēks.
Jā, tāds es tiešām esmu. Dažreiz man tas arī traucē.

Vai tas netraucē sacensībās?
Sacensībās ieeju sevī un nekas nespēj mani izsist no domām. Fani mani netraucē, var bļaut, kliegt, darīt visu – neko nedzirdu.

Kāds ir Jūsu režīms, gatavojoties sacensībām?
Nav nekādu pastiprinātu treniņu. Tieši otrādāk, nedēļu pirms sacensībām nepieciešama pilnīga atslodze, miers, relaksācija. Nekādu smagu treniņu. Nav arī izmaiņas ēšanas paradumos.

Kā tad īsti ir- esat pats sev treneris un padomdevējs?
Trenējos gan viens, gan ar draugiem. Zinu savas vājās vietas, pie kurām jāpiestrādā pastiprinātāk. Bet kopumā strādāju pie visa. Ja ir kas nesaprotams vai ir nepieciešama palīdzība, tad jau sens palīgs man ir Raimonds Bergmanis. Palīdz arī Uģis Bērziņš un brālis Ivars.

Citos sporta veidos tiek filmēta sacensību norise, lai vēlāk tos analizētu. Jūs arī analizējat savu veikumu?
Videomateriālu sava snieguma analīzei neizmantoju. Vairāk pētu rezultātu un pēc tā arī skatos, kur gājis labāk vai sliktāk, pie kā jāpiestrādā, arī to, kas ir bijis iemesls šādam rezultātam.

Vai ir vieglāk, ja tiek uzstādīti mērķi?
Lai sasniegtu rezultātus, pirms sacensībām pārdomāju tā gaitu un to, kas stāsies man pretim. Ir jāapzinās savs pretinieks, lai saprastu, ar ko ir darīšana, kas un kā būs jādara- jāizvēlas taktika. Mērķus es sev uzstādu sezonai. Visu laiku tiecos uz augšu, uz attīstību. Katrai sezonai ir jābūt labākai par iepriekšējo.

Vai apzināties to, kas liedz Jums sasniegt augstākus rezultātus?
Manā gadījumā lielākais šķērslis ir tas, ka nevaru nodarboties tikai ar šo lietu, ka nevaru nestrādāt un visu savu laiku veltīt spēkavīriem. Latvijā tas nav iespējams, šeit ir grūti ar atbalstu.

Ja esat sasniedzis labus rezultātus, atbalstītāji paši neizrāda interesi?
Atbalstītāji paši nepiesakās, diemžēl. Un pie tam, katru gadu sponsori mainās, trūkst stabilitātes. Jāsaka paldies „Latvijas Gāze”, kas nemainīgi ir mans lielākais atbalsts.

Ko Jums nozīmē stipro vīru sports? Tas ir hobijs, aizraušanās, dzīvesveids?
Man tas ir hobijs. Ja to varētu pārvērst par dzīvesveidu, tad arī rezultāti būtu citi. Piemēram, Židrūns Savickas – viņš ir tikai spēkavīrs. Viņam visa dzīve nozīmē šo nodarbošanos. To var redzēt arī viņa sasniegtajos rezultātos.

Cik lielā mērā spēkavīru ikdiena ietekmē Jūsu dzīvi?
Mēģinu visu sakārtot tā, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu manu dzīvi. Man, piemēram, ļoti svarīgi ir labi pavadīt laiku. Ja būšu pienācīgi izklaidējies un atpūties no visa, tad arī rezultāts neizpaliks.

Šī nodarbošanās ierobežo arī ēšanas paradumus?
Ēst es varu un arī ēdu visu. Vislabāk man garšo gaļa- steiks. Reiz Holandē man uzcepa kilogramu steika, bet es neriskēju to notiesāt, jo nākamajā dienā bija ieplānotas sacensības. Nemaz tik daudz neēdu. Ja aizeju uz restorānu, tad varu paēst no zupas, karbonādes un saldā- nevajag nekādas dubultās papildporcijas.

Ārzemēs ir populāras ātrēšanas sacensības…
Nē. Es uz to neparakstītos. Man patīk labi paēst, bet ne tā.

Kādreiz ir piezagusies doma, ka visam jāmet miers?
Ir. Brīžiem uznāk tādas domas, bet nākamajā rītā pamostos un saprotu, ka viss taču ir kārtībā. Man vairs nav tas vecums, lai mainītu savu nodarbošanos.

Kāds ir Jūsu skats uz nākotni?
Grūts jautājums (domā)…

Varbūt ir bijusi doma nodibināt savu, piemēram, Stipro skolu un mācīt jaunos entuziastus?
Mēs ar Raimondu jau esam runājuši par tādu lietu. Kad beigšu savu karjeru, tad noteikti ar kaut ko tādu gribētu nodarboties. Jā, varētu veidot savu biznesu un apmācīt jaunos.

Kas ir pats galvenais, sākot domāt par šo nodarbošanos?
Pats galvenais ir ielikt pareizus pamatus. Šī lieta ir jāuzsāk pareizi. Precīziem vingrinājumiem. Svarīgu lomu spēlē veselība- sirdsdarbība, fiziskā sagatavotība un spējas kopumā, jo slodze ir gana liela.

Jūs pats sekojat līdz savai veselībai?
Katras sezonas noslēgumā es pārbaudos. Ja nepieciešams, tad arī sezonas laikā. Svarīgi uzturēt sevi formā. Jāuzmanās arī ar slimošanu, ja saslims, tad ātri jātiek uz kājām, savādāk tiek izjaukts viss ritms, tad gan ir grūti. Tieši tādēļ ir jādara viss, lai nesaslimtu.

Ir zināms, ka Jums ir iespaidīgs inventārs un pie Jums brauc trenēties arī citi spēkavīri. Nav bijusi doma, konkurences nolūkos, ierobežot sava inventāra izmantošanu?
Ja es varu trenēties, tad kāpēc viņi to nevar? Nē, tādu domu nav. Vienīgi, kad beigšu pats trenēties, tad gan būs kaut kas jāizdomā, jāprasa no jaunajiem nauda, jo kaut kā jau būs jāpelna (smejas).